Dzemdību norisi iedala četrās fāzēs: latentā, aktīvā, izstumšanas un placentārā fāze.
Latentā fāze: laiks no pirmo kontrakciju parādīšanās vai augļūdens noplū- šanas līdz regulārām kontrakcijām. Latentās fāzes laikā kontrakcijas var parā- dīties un atkal pazust, pat uz divdesmit minūtēm, un starp tām vēl var nebūt noteikti intervāli. Šī fāze var ilgt no trīsdesmit minūtēm līdz pat 48 stundām, un šajā laikā iespējama arī gļotu korķa izdalīšanās. Praksē redzams, ka, gaidot pirmo bērniņu, bieži vien šī fāze ir ilgāka nekā atkārtotās dzemdībās, tādēļ šajā laikā ir ļoti svarīgi iespēju robežās uzkrāt spēkus, gulēt un paēst.
Aktīvā fāze: sākas, kad intervāli starp kontrakcijām ir regulāri un ne ilgāki par piecām minūtēm. Ja piedevām kontrakcijas ir kļuvušas izteikti spēcīgas un sieviete tās izjūt gan vēderā, gan arī mugurā, ir jādodas uz slimnīcu vai mājdzemdību gadījumā – jāizsauc vecmāte. Pati kontrakcija šajā laikā ilgst vismaz minūti, ir sāpīga un prasa no dzemdētājas daudz spēka. Šī ir dzemdes kakla atvēršanās fāze, kad dzemdes kontrakciju rezultātā atvērums sasniedz desmit centimetrus; vecmātes tad parasti saka – nu ir pilns atvērums. Šis ir īstais brīdis izmēģināt iepriekš apgūtās vai vecmātes ieteiktās dzemdību pozas un elpošanas vingrinājumus. Svarīgi ir ļauties sāpēm, uzticēties zemes gravitācijas spēkam un censties atslābināt ķermeni, lai atvēršanās notiek ātrāk un tādējādi sāpes ir jāizjūt īsāku laiku. Dažreiz, īpaši pirmajās dzemdībās, starp aktīvo un izstumšanas fāzi var iestāties arī pārejas periods, kad bērna galviņa jau ir zemu, taču dzemdes kakls vēl nav atvēries pilnībā. Fiziski tas ir ļoti grūts brīdis. Šajā fāzē spiest vēl neiesaka, jo atvērums nav optimāls un bērniņš vēl nav pietiekami zemu.
Izstumšanas fāze: periods, kas sākas ar iekšēju vēlmi spiest. Izstumšanas fāze var ilgt no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām. Mazuļa galviņa var panākt gan uz āru, gan brīžiem nedaudz ieslīdēt atpakaļ. Šajā laikā ir svarīgi klausīt vecmātes ieteikumiem. Var pataustīt mazuļa galviņu, ja šķiet, ka tas dos papildu spēku spiest. Ir sievietes, kuras vēlas vērot izspiešanas procesu spogulī. Dažas dzemdētājas īsti nezina, kādā pozā viņas vēlas spiest. Ir svarīgi par savām vēlmēm un ķermeņa sajūtām pastāstīt vecmātei, tai skaitā par vēlmi mainīt pozu. Piemēram, ierastā poza guļus uz muguras nereti ir ērtāka medicīniskajam personālam, taču pašai dzemdētājai tā nav īpaši ērta un fizioloģiski apgrūtina bērniņa izspiešanu pāri astes kaulam. Protams, ir situācijas, kad izvēles nav un ir jāklausa mediķu norādījumiem, taču dzemdētājai ir tiesības jautāt un saņemt atbildes.
Placentārā fāze: laiks pēc bērniņa piedzimšanas, kad atdalās un piedzimst placenta, parasti tas notiek desmit minūšu laikā pēc dzemdībām. Taču tas var notikt arī gandrīz uzreiz, bet reizēm var nākties pagaidīt pat pusstundu. Lielākoties tas ir samērā viegls uzdevums, atliek vien nedaudz paspiest, tomēr gadās, ka placenta neatdalās pati, un tad ārsts veic manuālu placentas atdalīšanu.
Ja mazulim viss ir kārtībā, viņu uzliek mammai uz vēdera un ļauj izpulsēt nabassaitei, kuru pārgriež atbalsta persona, pati mamma vai vecmāte. Arvien vairāk informācijas avotu šobrīd uzsver tā dēvētās “zelta stundas” nozīmi uzreiz pēc dzemdībām, kad ir svarīgi ļaut mazulim izjust āda–āda kontaktu un izbaudīt pirmo ēdienreizi. Šajā laikā, ja nepieciešams, mammai uz starpenes uzliks šuves.