Skip to main content

Papildus dzemdību stāstiem grāmatā iekļauta arī nodaļa ar biežākajiem dzemdniecībā sastopamajiem terminiem un citu noderīgu informāciju. Zemāk aplūkojams pilns sadaļas tēmu apkopojums un dažas tēmas iespējams apskatīt izvērsti - tieši tā, kā tās ievietotas grāmatā.

Dzemdību norisi iedala četrās fāzēs: latentā, aktīvā, izstumšanas un placentārā fāze.

Latentā fāze: laiks no pirmo kontrakciju parādīšanās vai augļūdens noplū- šanas līdz regulārām kontrakcijām. Latentās fāzes laikā kontrakcijas var parā- dīties un atkal pazust, pat uz divdesmit minūtēm, un starp tām vēl var nebūt noteikti intervāli. Šī fāze var ilgt no trīsdesmit minūtēm līdz pat 48 stundām, un šajā laikā iespējama arī gļotu korķa izdalīšanās. Praksē redzams, ka, gaidot pirmo bērniņu, bieži vien šī fāze ir ilgāka nekā atkārtotās dzemdībās, tādēļ šajā laikā ir ļoti svarīgi iespēju robežās uzkrāt spēkus, gulēt un paēst.

Aktīvā fāze: sākas, kad intervāli starp kontrakcijām ir regulāri un ne ilgāki par piecām minūtēm. Ja piedevām kontrakcijas ir kļuvušas izteikti spēcīgas un sieviete tās izjūt gan vēderā, gan arī mugurā, ir jādodas uz slimnīcu vai mājdzemdību gadījumā – jāizsauc vecmāte. Pati kontrakcija šajā laikā ilgst vismaz minūti, ir sāpīga un prasa no dzemdētājas daudz spēka. Šī ir dzemdes kakla atvēršanās fāze, kad dzemdes kontrakciju rezultātā atvērums sasniedz desmit centimetrus; vecmātes tad parasti saka – nu ir pilns atvērums. Šis ir īstais brīdis izmēģināt iepriekš apgūtās vai vecmātes ieteiktās dzemdību pozas un elpošanas vingrinājumus. Svarīgi ir ļauties sāpēm, uzticēties zemes gravitācijas spēkam un censties atslābināt ķermeni, lai atvēršanās notiek ātrāk un tādējādi sāpes ir jāizjūt īsāku laiku. Dažreiz, īpaši pirmajās dzemdībās, starp aktīvo un izstumšanas fāzi var iestāties arī pārejas periods, kad bērna galviņa jau ir zemu, taču dzemdes kakls vēl nav atvēries pilnībā. Fiziski tas ir ļoti grūts brīdis. Šajā fāzē spiest vēl neiesaka, jo atvērums nav optimāls un bērniņš vēl nav pietiekami zemu.

Izstumšanas fāze: periods, kas sākas ar iekšēju vēlmi spiest. Izstumšanas fāze var ilgt no dažām minūtēm līdz pat vairākām stundām. Mazuļa galviņa var panākt gan uz āru, gan brīžiem nedaudz ieslīdēt atpakaļ. Šajā laikā ir svarīgi klausīt vecmātes ieteikumiem. Var pataustīt mazuļa galviņu, ja šķiet, ka tas dos papildu spēku spiest. Ir sievietes, kuras vēlas vērot izspiešanas procesu spogulī. Dažas dzemdētājas īsti nezina, kādā pozā viņas vēlas spiest. Ir svarīgi par savām vēlmēm un ķermeņa sajūtām pastāstīt vecmātei, tai skaitā par vēlmi mainīt pozu. Piemēram, ierastā poza guļus uz muguras nereti ir ērtāka medicīniskajam personālam, taču pašai dzemdētājai tā nav īpaši ērta un fizioloģiski apgrūtina bērniņa izspiešanu pāri astes kaulam. Protams, ir situācijas, kad izvēles nav un ir jāklausa mediķu norādījumiem, taču dzemdētājai ir tiesības jautāt un saņemt atbildes.

Placentārā fāze: laiks pēc bērniņa piedzimšanas, kad atdalās un piedzimst placenta, parasti tas notiek desmit minūšu laikā pēc dzemdībām. Taču tas var notikt arī gandrīz uzreiz, bet reizēm var nākties pagaidīt pat pusstundu. Lielākoties tas ir samērā viegls uzdevums, atliek vien nedaudz paspiest, tomēr gadās, ka placenta neatdalās pati, un tad ārsts veic manuālu placentas atdalīšanu.

Ja mazulim viss ir kārtībā, viņu uzliek mammai uz vēdera un ļauj izpulsēt nabassaitei, kuru pārgriež atbalsta persona, pati mamma vai vecmāte. Arvien vairāk informācijas avotu šobrīd uzsver tā dēvētās “zelta stundas” nozīmi uzreiz pēc dzemdībām, kad ir svarīgi ļaut mazulim izjust āda–āda kontaktu un izbaudīt pirmo ēdienreizi. Šajā laikā, ja nepieciešams, mammai uz starpenes uzliks šuves.

Dzemdību norisi iedala četrās fāzēs: latentā, aktīvā, izstumšanas un placentārā fāze.

Ja dzemdību laikā ir vēlme pēc konkrētas vecmātes, ārsta, anesteziologa vai bērnu ārsta, gandrīz visās medicīnas iestādēs ir iespējams noslēgt ar šo personu atsevišķu dzemdību līgumu. Tiesa gan, ne visi darbinieki šādus līgumus izvēlas slēgt, kā arī līguma noslēgšana nedod simtprocentīgu garantiju, ka dzemdību dienā viss notiks pēc plāna. Pakalpojumu izmaksas un līguma summa katrai iestādei atšķirsies, tāpat arī piedāvāto pakalpojumu klāsts – ir iespējams slēgt līgumu ar konkrētu darbinieku, par dzemdībām ūdenī, par mājdzemdībām vai dzemdībām kādos citos noteiktos apstākļos vai vietā. Galvenais šāda līguma mīnuss ir salīdzinoši augstā maksa, lielākoties vairāki simti eiro. Savukārt individuālās aprūpes līguma priekšrocības ir, pirmkārt, drošības izjūta, jo pirms dzemdībām ir iespēja tuvāk iepazīties ar personālu un izstāstīt savu dzemdību plānu, uzdot jautājumus un emocionāli sagatavoties. Otrkārt, ir garantēta konkrētā speciālista klātbūtne visā dzemdību laikā neatkarīgi no dzemdību ilguma – no ierašanās brīža medicīnas iestādē līdz bērniņa piedzimšanai. Un treškārt, pēc dzemdībām ir iespējams izrunāt dzemdību gaitu un visus radušos jautājumus.

Tomēr jāņem vērā, ka dzemdību sarežģījumu gadījumā galīgo lēmumu par veicamajām manipulācijām un dzemdību atrisinājumu pieņem ārsts, pat tad, ja ir noslēgts individuālās aprūpes līgums ar vecmāti un ar viņu izrunātas citas vēlmes.

Ir pilnīgi normāli, ja, meklējot un izvēloties savu dzemdību speciālistu, grūtniece tiekas ar vairākām personām. Visbiežāk vēlme uzrunāt kādu rodas vai nu pēc iepriekšējās pozitīvās saskarsmes, vai pēc draugu un radinieku ieteikumiem, taču ir būtiski izrunāt sev nozīmīgos aspektus individuāli, lai pārliecinātos, ka izpratne un vēlmes attiecībā uz dzemdību procesu sakrīt.

Ir svarīgi jau pirms dzemdībām iepazīt tik daudz dzemdību iestāžu un speciālistu, cik vien nepieciešams, līdz izdodas nonākt pie iekšējās ķermeņa un prāta pārliecības – jā, tas ir īstais. Gan attiecībā uz vietu, kur sieviete var pilnvērtīgi ļauties dzemdību procesam, gan cilvēku, kura klātbūtnē viņa jūtas droši, lai atvērtos kaut kam tik jaudīgam kā bērniņa piedzimšana. Katru bērniņu mamma dzemdē tikai vienu reizi dzīvē. Diemžēl ģenerālmēģinājums te nav iespējams, tādēļ ir svarīgi rūpīgi sagatavoties.

Lai labāk saprastu savstarpējo saderību, te būs dažas idejas jautājumiem, kurus uzdot potenciālajam ārstam, vecmātei vai citam dzemdību aprūpes speciālistam.

  • Ja dzemdību dienā jūs neesat pieejams/pieejama, vai ir kāds cits speciālists, kurš/kura jūs aizvietos? Vai es varu iepazīties arī ar viņu?
  • Ja manas dzemdības iekrīt jūsu maiņas laikā, cik daudz uzmanības jūs varēsiet veltīt man?
  • Cik daudzām grūtniecēm ir līgums ar jums ap manu dzemdību datumu – mēnesi pirms un pēc?
  • Ja man šķiet, ka ir sākušās dzemdības, vai es varu ar jums sazināties? Ja, manuprāt, dzemdības ir sākušās, bet, man ierodoties dzemdību iestādē, tās apstājas, vai es varēšu doties atpakaļ mājās?
  • Vēlos jums izstāstīt savas dzemdību vēlmes/vīziju/plānu – vai tas būtu īstenojams jūsu pārstāvētajā dzemdību iestādē?
  • Cik daudzas sievietes jūsu praksē ir dzemdējušas bez atsāpināšanas? Kādu atsāpināšanu jūs pielietojat visbiežāk?
  • Kādas procedūras, relaksācijas metodes vai palīglīdzekļus jūs piedāvā- jat vai iesakāt izmantot dzemdību laikā?
  • Ko jūs domājat par dūlu vai atbalsta personu piedalīšanos dzemdībās?
  • Kā jūs veicat bērna sirdstoņu klausīšanos? (Grūtniecei esot guļus vai stāvus? Vai ir pieejamas bezvadu ierīces, kā tas notiek ūdens dzemdību laikā? Cik bieži un ilgi jūs veicat sirdstoņu klausīšanos?)
  • Cik bieži jūs savā praksē veicat epiziotomiju? Kāds ir jūsu viedoklis par epiziotomiju salīdzinājumā ar dabīgu plīsumu veidošanos?
  • Vai jums ir kādas gaidas vai priekšraksti par to, cik raitām ir jābūt dzemdībām, kā jāprogresē atvērumam? Kādos apstākļos lemjat par dzemdību stimulāciju?
  • Kādas ir manas iespējas āda–āda kontaktam ar bērnu gadījumā, ja tiks veikta ķeizargrieziena operācija? Vai to var nodrošināt mana dzemdību atbalsta persona?
  • Cik ilgi pēc dzemdībām mēs kopā ar bērnu un atbalsta personu varam palikt pēcdzemdību palātā vai netraucēti istabā?
  • Vai arī pēc dzemdībām es varu ar jums sazināties?
  • Vai varam izrunāt manu iepriekšējo dzemdību pieredzi (ja tādas ir bijušas)?

Par dūlu sauc pieredzējušu un kvalificētu personu, kas sniedz informāciju, kā arī fizisko un emocionālo atbalstu gaidību periodā, dzemdībās un agrīnajā pēcdzemdību periodā. Dūla palīdz sievietei “piedzimt” mammas lomā. Latvijas Dūlu apvienības dūlas ir apguvušas īpašu izglītību, kurā ietilpst zināšanas par grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laika psiholoģiju un fizioloģiskajām norisēm un iespējamajiem atbalsta veidiem un līdzekļiem šajā laikā gan sievietei, gan mazulim, gan ģimenei. Svarīgi saprast, ka dūla nesniedz medicīnisku atbalstu, nav advokāts un neapstrīd mediķu lēmumus dzemdību laikā. Dūlas pakalpojumus var izmantot kā vaginālu, tā ķeizargrieziena dzemdību gadījumā.

Sev piemēroto dūlu viegli izvēlēties, apmeklējot interneta vietni dulas.lv. Tur apkopots pilns saraksts ar šobrīd praktizēttiesīgām dūlām un dūlām, kuras vēl iziet apmācību. Tāpat pieejama informācija par tiešsaistes vai klātienes nodarbībām, neliels apraksts par katru dūlu un viņas darbības teritoriju. Marta beigās noteikti ir vērts izmantot ikgadējās dūlu nedēļas laikā piedāvātās lekcijas un nodarbības, lai uzzinātu ko vairāk un personīgāk iepazītu dūlas.

Dzemdību laikā fiziski iegūtai traumai ir nosaukums, un ir veidi, kā to aprakstīt vai nekļūdīgi atpazīt. Pavisam citādi ir ar dzemdību laikā iegūtu emocionālu traumu, jo nav vienota jēdziena vai skaidrojuma tam, kas tiek vai netiek klasificēts šajā kategorijā. Emocionāla trauma ir dzemdētājas vai atbalsta personas reālas izjūtas, un šis pārdzīvojums ir jārespektē neatkarīgi no apkārtējo cilvēku uzskatiem.

Emocionāla trauma ir pamatota pat tad, ja:

  • kādam citam ir gājis grūtāk vai ir noticis kaut kas šķietami un salīdzinoši “sliktāks”;
  • notikums ir ļoti sens;
  • citiem šķiet, ka to vajag pēc iespējas ātrāk aizmirst;
  • šobrīd cilvēks it kā jūtas labi;
  • traumu izraisošo notikumu varēja novērst;
  • par šo traumu zina tikai cilvēks pats;
  • kāds cits saka, ka tas nav bijis nekas traks;
  • kāds cits izdomā iemeslus, kāpēc tas ir bijis pieņemams;
  • dzemdību rezultātā gan māte, gan bērns ir veseli.

Emocionāla trauma ir īsta, ja dzemdētājai vai viņas atbalsta personai emocionāli sāp, un nevienam nav tiesību to apšaubīt. Atbalsta personai pārdzīvotais dzemdībās var būt radījis traumu neatkarīgi no tā, vai persona ir, vai nav bijusi blakus, tādēļ arī tai ir svarīgi lūgt un saņemt atbalstu. Vērtīgi šajā situācijā ir pēc iespējas drīzāk par to runāt ar cilvēku, kas spēj uzklausīt, pieņemt un vienkārši būt līdzās. Jo drīzāk par to runā, jo mazāka ir nepieciešamība pēc profesionāla atbalsta. Tikai, iespējams, šim uzklausītājam ir jādod kaut kādas norādes par to, kas sievietei vai atbalsta personai ir nepieciešams, – vienkārši bez komentēšanas tapt uzklausītam vai, tieši otrādi, lai pasaka kaut ko, kas stāstītājam vajadzīgs (konkrēti minēt, kas tas būtu): lai samīļo, ļauj paraudāt vai jebkas cits. Ja šķiet, ka pārdzīvotais traucē ikdienas gaitās un nav atrasts veids, kā šo pieredzi pārstrādāt, ir jāmeklē profesionāla palīdzība.

Brekstona Hiksa kontrakcijas, tautā sauktas arī par “treniņkontrakcijām” vai “viltus kontrakcijām”, ir dzemdes periodisks sasprindzinājums, ko var rakstu- rot ar krampjiem līdzīgu sajūtu. Tās sākas jau pirmajā trimestrī, taču tik agri grūtniece tās nesajūt, daļa grūtnieču tās nejūt pat visu grūtniecības laiku, jo nesaista šo sasprindzinājuma sajūtu ar sāpēm. Vēl daļai tās kļūst manāmi jūta- mas jau otrajā trimestrī, tomēr par to nav jāuztraucas, jo tas nozīmē vien to, ka dzemde dara tai paredzēto darbu un gatavojas dzemdībām. Tuvojoties noteiktajam dzemdību datumam, šīs kontrakcijas kļūst jūtamākas un dažreiz arī sāpīgākas, tādēļ ir svarīgi saprast, kā tās atšķirt no īstajām dzemdību kontrakcijām:

  • Regularitātes trūkums. Brekstona Hiksa kontrakcijas nekļūst regulāras un tām nav noteiktu intervālu, savukārt īstās dzemdību kontrakcijas kļūst spēcīgākas, sāpīgākas un uzrāda līdzīgus intervālus starp kontrakciju sasprindzinājumiem;
  • Pozas maiņas ietekme. Atšķirībā no dzemdību sākuma, šīs sajūtas iespējams ietekmēt ar pozas maiņu. Tā var būt gan aktīvāka izkustēšanās, gan gluži pretēji – mierīga atslābināšanās guļus pozā. Var mēģināt atslābināties siltā vannā un pavērot, kas notiek. Ja sasprindzinājuma sajūta vēderā norimst, tātad tā ir bijusi viltus kontrakcija;
  • Šķidruma atjaunošana. Nereti dehidratācija var pastiprināt dzemdes sasprindzinājumu, tādēļ ūdens vai siltas tējas iedzeršana var palīdzēt to mazināt;
  • Dzemdes kakla gatavība. Dzemdes kakls neveras vaļā un dzemdību ceļi nekļūst mīkstāki, bet šo gan pati grūtniece mājas apstākļos nespēj objektīvi noteikt.

Ar šo ir domātas visas tās lietas, ko iespējams paņemt līdzi uz dzemdību iestādi. Obligāti šajā sarakstā ir tikai personīgie dokumenti. Bērnam, mammai un atbalsta personai uzskaitīto lietu saraksts apzināti ir veidots plašāks nekā absolūti nepieciešams, lai vienuviet uzskaitītu visu, kas varētu noderēt dzemdībās un pēc tām.

Dokumenti

  • Dzemdētājas personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība (ID karte);
  • Mātes pase un citi ar grūtniecības norisi saistītie dokumenti, ja tādi ir: asins grupas un rēzus Rh(D) faktora izmeklējuma oriģināls, ultrasonogrāfijas izmeklējumu rezultāti, konsultantu slēdzieni, papildu analīzes;
  • Atbalsta personas personu apliecinošs dokuments;
  • Atbalsta personas krūšu kurvja rentgenizmeklējuma atbilde, kas veikta pēdējā gada laikā;
  • Atbalsta personai veiktā Covid-19 testa atbilde vai vakcināciju apliecinoši dokumenti, vai izziņa par antivielu esamību. Saistībā ar šīm prasībām seko aktuālajai informācijai izvēlētajā dzemdību iestādē;
  • Veselības apdrošināšanas polise dzemdētājai, ja tāda ir.

Grūtniece var paņemt

  • Apģērbu dzemdībām – ērtu kokvilnas kleitu vai kreklu, zeķes, čības, halātu. Ja nav skaidrs, kādā apģērbā būtu ērtāk, der atcerēties, ka lielākajā daļā dzemdību iestāžu apģērbu dzemdēšanai ir iespējams saņemt arī uz vietas. Noskaidro jau iepriekš, kā tas ir noskatītajā iestādē!
  • Apģērbu pēcdzemdību periodam – ērtu kokvilnas apģērbu divām piecām dienām, ko vilkt dzemdību iestādē, ieskaitot kokvilnas apakšveļu, lielākā daudzumā nekā ierasti uz šādu laiku. Ja barosi bērnu ar krūti, tad arī piemērotus krūšturus, un pirmajām dienām – īpaši elastīgus. Apakšbikses noteikti kokvilnas un ar lielāko iespējamo virsmas segumu – būs ērtāk. Skaists drēbju komplekts braukšanai mājup;
  • Higiēnas piederumus – pēcdzemdību paketes un bikšveida autiņbikses. Ja augļūdeņi noies pirms dzemdībām, tad daļa autiņbiksīšu izlietosies jau tad. Arī dvieļus, šampūnu, ziepes, intīmās kopšanas ziepes, zobu tīrīšanas līdzekļus un zobu birsti, mikro klizmiņas, mitrās salvetes, lūpu balzamu dzemdībām, krūštura ieliktņus piena uzsūkšanai, vienreizlietojamos uzsūcošos paladziņus gaisa peldēm;
  • Pārtikas produktus – ūdeni pudelē, no kuras ērti padzerties. Augstas uzturvērtības našķus, dzērienus un uzkodas. Ir vērts noskaidrot, vai nepieciešama arī sava krūzīte karstajiem dzērieniem pēcdzemdību periodam;
  • Citas lietas – telefona lādētāju, spilvenu vai pakaviņu atbalstam bērna barošanas laikā, ziedi vai kompreses krūtsgaliem, sporta vai peri pudeli šuvju apmazgāšanai, mūzikas tumbiņu vai datoru, izsmidzināmu hialuronskābes un koloidālā sudraba līdzekli brūču apstrādei (ļoti noderīgs plīsumu gadījumā).

Atbalsta persona var paņemt

  • Apģērbu – tik ilgam laikam, cik plānots uzturēties kopā ar dzemdētāju dzemdību iestādē. Dzemdībām noderēs, ja apģērbs būs ērts un piemērots siltām iekštelpām, jo nereti temperatūra dzemdību zālē sasniedz 24–25°C;
  • Higiēnas piederumus;
  • Pārtiku – noteikti var paņemt arī ko “pamatīgāku”, jo dzemdības var ilgt pat diennakti.

Jaundzimušajam var paņemt

  • Apģērbu – trīs četrus 56. izmēra kokvilnas apģērba komplektus, ieskaitot pāris cepurītes un zeķu pārus, var ielikt arī kādu 50. un 62. izmēra komplektiņu. Ērti būs lietot zīdaiņu pārliekamos bodijus, nevis pār galvu velkamos, tāpat arī rāpulīšus un pidžamas ar rāvējslēdzēju vai pogām. Nevajadzētu ņemt bikses ar stingru jostasvietu, jo sākumā mazulim vēl būs uzlikta nabassaites klemme, kuru nevajadzētu lieki saspiest;
  • Higiēnas preces – pirmā izmēra pamperu paku, vienreizlietojamos paladziņus, vates kociņus, plāksnītes, bumbiņas, šķidrās bērnu ziepes ar dozatoru, krēmu pret izsitumiem mazuļa dupsim un krokām;
  • Citas lietas – automašīnas krēsliņu (ja tas ir pirmais bērns, tad ir vērts izlasīt sīkāk par pareizu krēsliņa uzstādi), sedziņu ar mājas smaržu, knupi un barošanai nepieciešamo, ja nav plānots bērnu zīdīt.

Nav noteikta brīža, kad somai būtu jābūt sagatavotai. Tas atkarīgs no grūtnieces vēlmēm, taču, tuvojoties 37. nedēļai, vajadzētu vismaz saprast, vai viss nepieciešamais ir sagādāts. Ja somu kārto jau laicīgi, mantas var nolikt vienuviet blakus somai, tādējādi tieši pirms dzemdībām varēs ātri salikt iekšā un atcerēties, kas tieši ir paņemts līdzi. Īpaši ērti, ja to dara atbalsta persona, kas būs klāt dzemdībās, jo tad skaidri zinās, kas un kur atrodas.

Mantas var salikt divās somās – koferī uz ritenīšiem pēcdzemdību periodam un atsevišķā mazākā somā pašām dzemdībām. Komplektiņus bērnam var salikt maisiņos, īpaši iezīmējot maisiņu, kuru mamma vēlas izmantot kā pirmo. Tas tādēļ, ka atbalsta personas vai personāla gaume var atšķirties no mammas izvēlētajām kombinācijām.

STAN ir ierīce, kas sastāv no divām daļām: monitora, kas uzrāda bērniņa sirds toņu analīzi un dzemdes kontrakcijas, un invazīvas sistēmas, kas caur dzemdes kaklu ar elektrodu tiek piestiprināta pie bērna skalpa. To lieto paaugstināta riska dzemdībās, lai padziļināti izvērtētu mazuļa labsajūtu un novērtētu papildu manipulāciju nepieciešamību.

Par Kristellera paņēmienu sauc darbību, kad dzemdību aprūpes persona ar plaukstas pamatni vai apakšdelmu uzspiež uz vēdera daļas paribē, tādējādi palīdzot bērnam piedzimt. Diemžēl ir arī gadījumi, kad persona uzguļas uz dzemdētājas vēdera ar savu svaru un šķietami palīdz bērnu izspiest. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka šāda paņēmiena efektivitāte nav pierādīta, un vairākās pasaules valstīs tas jau ir aizliegts. Latvijā savukārt to šķietami neizmanto, tomēr ik pa laikam ir dzirdēti dzemdību stāsti, pēc kuriem var spriest, ka tādas vai līdzīgas metodes tomēr pielieto, taču pierādīt to ir grūti. Šāds paņēmiens rada diskomfortu un var izraisīt emocionālu traumu pacientei, tāpat arī ir lielāks starpenes plīsumu risks.